Iegriežoties restorānos vai kafejnīcas, mums tiek piedāvātas ēdienkartes, ar kuru palīdzību mēs varam izvēlēties ēdienu. Ir ļoti patīkami, ja mums tiek pasniegta skaisti noformēta ēdienkarte, kurā ir pārredzami un saprotami uzrakstīti ēdienu nosaukumi. Jāsaka, ka tieši ēdienkarte restorānam vai kafejnīcai kalpo kā vizītkarte. Bet, lai pareizi noformētu ēdienkarti ir jāzina noteikumi, kā to pareizi izdarīt.

Ēdienkartē raksta kādas aukstās uzkodas, kādi ēdieni, kulinārijas izstrādājumi, kādi alkoholiskie vai nealkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi ir pārdošanā, tieši šajā konkrētajā dienā.

Dažās iestādēs ir vairāku veidu ēdienkartes: gan brokastīm, gan kompleksajām pusdienām, gan banketiem, gan citām svētku reizēm. Dažās iestādēs eksistē vairākas ēdienkartes: vienās tiek rakstīti visi ēdieni, kuri attiecas uz virtuvi, bet dzērienus raksta atsevišķā kartē, tieši tāpat arī kokteiļu nosaukumus raksta pavisam citā kartē.

Katram oficiantam, obligāti, sīki jo sīki ir jāpārzina ēdienkarte. Zināt tikai ēdiena nosaukumus būs par maz, strādājot par oficiantu jums obligāti jāzina:

  • Dotā ēdiena ārējais izskats (obligāti).
  • Ar kādām mērcēm šo ēdienu var pasniegt.
  • Uz kāda šķīvja tiek pasniegts katrs ēdiens.
  • Kādai ir jābūt pasniegtā ēdiena temperatūrai (vismaz aptuveni).
  • Kādi ēdieni tiek gatavoti individuāli un kādi ēdieni gatavoti masveidā.
  • Ēdiena garšas īpatnības: ass, sāļš, piparots, u. t. t.
  • Vēlams būtu katru ēdienu nogaršot, lai varētu to noraksturot apmeklētājiem.
  • Kādus ēdienus jums vajag gatavot pašiem vai pabeigt to gatavošanu tieši pirms pasniegšanas uz galda.
  • Aptuvenais kaloriju daudzums.

Visi augstāk minētie punkti ir jāzina obligāti, ir vēl daži punkti, bet tie ir mazāk svarīgi un tos zināt nav nemaz tik obligāti. Tātad, katram oficiantam obligāti ir perfekti jāpārzina uzņēmuma, kurā viņš strādā, ēdienkarte. Ja jūs gribat strādāt par oficiantu, pareizi paskaidrot apmeklētājiem visas pasniegto ēdienu nianses, saņemt attiecīgu atalgojumu, tad bez ēdienkartes pārzināšanas, to izdarīt jums būs grūti.

Izņemot ēdienus, kuri ir minēti ēdienkartē, jums ļoti labi vajag orientēties arī dzērienos. Jums vajag zināt, kāds alkoholiskais dzēriens ir piemērots katram konkrētajam ēdienam. Katram uzņēmumam ir sava specifika un īpatnības, bet oficiantam ir jāatceras, ka viņa viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārzināt gan ēdienus, gan dzērienus un zināt, kā tie savā starpā mijiedarbojas. Lai varētu labi orientēties ēdienkartē, vajag zināt secību, kādā ir sarakstīti ēdieni un aukstās uzkodas tajā.

Kādā secībā ēdienkartē ir jāievieto aukstās uzkodas?

Ja tu restorānā vai kafejnīcā, pirmo reizi atver ēdienkarti un nezini, kādā secībā ir sarakstīti ēdieni, tu vari arī apjukt un sākt justies ne visai ērti. Patiesībā, viss ir daudz vienkāršāk, nekā pirmajā brīdī liekas. Visas ēdienkartes ir sastādītas pēc viena principa un visas uzkodas tajā ir sarakstītas noteiktā secībā:

  • Aukstās uzkodas:
    • Zivju.
    • Gaļas.
    • Dārzeņu.
  • Salāti:
    • Zivju.
    • Gaļas.
    • Dārzeņu.
  • Karstās uzkodas:
    • Zivju.
    • Gaļas.
    • Dārzeņu.
  • Pirmie ēdieni:
    • Buljoni.
    • Zupas (biešu zupa, soļanka, u. c.).
    • Krēmveidīgās zupas (dārzeņu, vistas gaļas, u. c.).
  • Otrie ēdieni (pamatēdieni):
    • Zivju.
    • Vārīti vai tvaicēti zivju ēdieni.
    • Zivju ēdieni ar mērci.
    • Ceptas zivis.
    • Gaļas pamatēdieni.
    • Dabīgie ēdieni no gaļas (bifšteks, antrekots).
    • Gaļas ēdieni ar mērci (befstroganovs).
    • Ēdieni no putna gaļas vai medījumu gaļas.
    • Dārzeņu ēdieni.
  • Tad seko piedevas un deserti.

Atcerieties, ēdienkartē vienmēr darbojas viens un tas pats princips zivis – gaļa – dārzeņi. Tieši pēc tāda paša principa tiek sakārtotas gan uzkodas, gan pārējie ēdieni.

Firmas ēdienus, parasti izdala un ieraksta ēdienkartes titullapā. Šie ēdieni ir šī uzņēmuma seja un tiem parasti ir paaugstināts pieprasījums. Parasti oficianti, šos ēdienus, apmeklētājiem piedāvā pirmām kārtām.

Ja jūsu pilsētu bieži apmeklē ārzemju ciemiņi, tad restorānā vajag būt vairākām ēdienkartēm arī ārzemju valodā, parasti tās ir vācu un angļu valodas. Bet, ja jūsu valstī bieži ierodas ciemiņi no Ķīnas vai no Itālijas, tad būtu vēlams ierīkot ēdienkartes arī šajās valodās.

Ēdienkartei vienmēr vajag būt tīrai, lapām nedrīkst būt nolocīti stūri, tās ik pa laikam ir jāatjauno, ja lapas plīst un lūzt.