Vēlreiz par galda etiķeti

Manierēm pie galda vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme. Mēs nevaram runāt par cilvēka augstu kulturālo līmeni, ja viņš ēd nekārtīgi un neskaisti, nemāk lietot galda piederumus. Varbūt, arī kāds no jums ir nokļuvis līdzīgā situācija – galda piederumu ir tik daudz un nav saprotams, kādiem ēdieniem, katrs no tiem ir paredzēts. Ja ir laba ēdnīca tad pat nevajag ņemt kredītu (online credit) lai labi paēstu! Ēdnīcās un kafejnīcās parasti tik daudz galda piederumu nepiedāvā, te mēs parasti sastopamies ar nazi un dakšiņu, kuru lietošana mums problēmas nesagādā, bet ja dodamies uz izsmalcinātu restorānu, tad gan, varam nokļūt ne visai veiklā situācijā.

Galda etiķetes noteikumi jau pastāv vairākus gadu simtus, to funkcija ir padarīt visu klātesošo cilvēku atrašanos pie galda par patīkamu, racionālu un harmonisku. Mēģināsim vēlreiz ar to visu tikt skaidrībā.

Pats galvenais likums: visi galda piederumi kuri atrodas šķīvim labajā pusē, ēšanas laikā jātur labajā rokā, bet visi galda piederumi, kuri atrodas šķīvim kreisajā pusē – ēšanas laikā jātur kreisajā rokā.

Nazim, kuru tur labajā rokā un dakšai, kuru tur kreisajā rokā ir pavisam atšķirīgas funkcijas: ar nazi jūs pieturat to, ko ņemat ar dakšu, turklāt, nekādā gadījumā nav atļauts galda piederumus pārlikt no kreisās rokas labajā un otrādi. Dakšiņu ir ieteicams turēt ar asumiem uz leju, ēst no naža nedrīkst. Nav ieteicams uzreiz visu sagriezt ar nazi, lai pēc tam varētu lietot tikai dakšiņu. Pareizi ir nogriezt gabaliņu un uzreiz to apēst, citādāk ēdiens atdzisīs pirms laika un vairs nebūs tik garšīgs. Maizes gabalu rokās netur un no tā nenokož. Pareizi ir nolauzt maizes gabaliņu, tā lai to var apēst 1 – 2 reizēs.

Naža un dakšiņas rokturi jātur rokās, bet ar labās rokas rādītājpirkstu vajag pieturēt pie naža asmens sākuma. Piemēram, lai sagrieztu gaļas gabalu, dakšiņa un nazis ir mazliet jāpieliec. Bet tas nemazina šī ēdiena dārdzību, tāpēc cilvēkiem bieži vien ir jaņem aizdevumi (პირველი სესხი უპროცენტოდ).

Speciālās dakšiņas un naži, kuri ir paredzēti zivju ēšanai ir mazāki par parastajiem nažiem un dakšām. Zivis nav pieņemts griezt ar nazi. Ja pasniegtais zivju ēdiens ir vārīts vai cepts, tad ar naža palīdzību atdala zivs gaļu no asakām. Gadījumā, ja jūs mutē esat atradis asaku, tad vajag to nolikt uz salvetes, kura ir pielikta pie mutes , bet pēc tam no salvetes uz šķīvja.

Zupu vajag ēst, smeļot to karotē no sevis, lai nenosmērētu apģērbu. Zupu vajag ēst no karotes malas, kura ir novietota paralēli lūpām. Zupas atliek izēd, viegli atliecot šķīvi prom no sevis. Buljonu, kurš tiek pasniegts krūzē, vajag dzert tāpat kā tēju vai kafiju, bet pirms tam vajag apēst nelielu daudzumu buljona ar nelielas deserta karotītes palīdzību. Karote no zupas, nedrīkst atrasties uz galda ne ēšanas laikā, ne pēc tam, kad jūs ēšanu esat pabeidzis. Tā drīkst atrasties tikai zupas šķīvī.

Ja ēdiens nav paredzēts griešanai ar nazi (sacepumi, pastētes, suflē, pudiņi, u. c.), tad lietojiet tikai dakšiņu un turiet to labajā rokā. Ēšanas laikā varat piepalīdzēt ar maizes gabaliņu, kurš atrodas kreisajā rokā.

Lai pagatavotu sviestmaizi ar sviestu, ikriem vai pastēti, tad nelielu daudzumu produktu ņem no kopējā šķīvja un novieto uz sava šķīvja. Maizes gabaliņu tur kreisajā rokā un ar nazi, kurš atrodas labajā rokā, smērē sviestmaizi. To ēd ar dakšiņas un naža palīdzību.

Salātus no kopēja trauka ņem ar salātu karoti un ēd ar dakšiņas palīdzību.
Tortes un kūkas nevajag ņem ar rokām, tās vajag ēst ar deserta dakšiņu vai karoti.

Ja ēdiena trauks tiek nodots no rokas rokā pa apli, tad vispirms piedāvājiet to kaimiņam un tikai tad, paņemiet pats sev. Ēdienu no paplātes vajag likt ar dakšiņas un karotes palīdzību. Karoti tur kreisajā rokā un piepalīdz ar dakšiņu, kuru tur labajā rokā. Šie galda piederumi paliek uz paplātes.

Ja jūs esat aizgājuši ciemos un nezināt, kā vajag ēst pasniegto ēdienu, tad paskatieties kā to dara vakara saimnieki.

Kas attiecas uz dzērieniem, tad atcerieties vienu vienkāršu likumu, jo stiprāks dzēriens, jo mazāks tilpums tam pienākas.

Ēdienkarte – restorānu un kafejnīcu vizītkarte

Iegriežoties restorānos vai kafejnīcas, mums tiek piedāvātas ēdienkartes, ar kuru palīdzību mēs varam izvēlēties ēdienu. Ir ļoti patīkami, ja mums tiek pasniegta skaisti noformēta ēdienkarte, kurā ir pārredzami un saprotami uzrakstīti ēdienu nosaukumi. Jāsaka, ka tieši ēdienkarte restorānam vai kafejnīcai kalpo kā vizītkarte. Bet, lai pareizi noformētu ēdienkarti ir jāzina noteikumi, kā to pareizi izdarīt.

Ēdienkartē raksta kādas aukstās uzkodas, kādi ēdieni, kulinārijas izstrādājumi, kādi alkoholiskie vai nealkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi ir pārdošanā, tieši šajā konkrētajā dienā.

Dažās iestādēs ir vairāku veidu ēdienkartes: gan brokastīm, gan kompleksajām pusdienām, gan banketiem, gan citām svētku reizēm. Dažās iestādēs eksistē vairākas ēdienkartes: vienās tiek rakstīti visi ēdieni, kuri attiecas uz virtuvi, bet dzērienus raksta atsevišķā kartē, tieši tāpat arī kokteiļu nosaukumus raksta pavisam citā kartē.

Katram oficiantam, obligāti, sīki jo sīki ir jāpārzina ēdienkarte. Zināt tikai ēdiena nosaukumus būs par maz, strādājot par oficiantu jums obligāti jāzina:

  • Dotā ēdiena ārējais izskats (obligāti).
  • Ar kādām mērcēm šo ēdienu var pasniegt.
  • Uz kāda šķīvja tiek pasniegts katrs ēdiens.
  • Kādai ir jābūt pasniegtā ēdiena temperatūrai (vismaz aptuveni).
  • Kādi ēdieni tiek gatavoti individuāli un kādi ēdieni gatavoti masveidā.
  • Ēdiena garšas īpatnības: ass, sāļš, piparots, u. t. t.
  • Vēlams būtu katru ēdienu nogaršot, lai varētu to noraksturot apmeklētājiem.
  • Kādus ēdienus jums vajag gatavot pašiem vai pabeigt to gatavošanu tieši pirms pasniegšanas uz galda.
  • Aptuvenais kaloriju daudzums.

Visi augstāk minētie punkti ir jāzina obligāti, ir vēl daži punkti, bet tie ir mazāk svarīgi un tos zināt nav nemaz tik obligāti. Tātad, katram oficiantam obligāti ir perfekti jāpārzina uzņēmuma, kurā viņš strādā, ēdienkarte. Ja jūs gribat strādāt par oficiantu, pareizi paskaidrot apmeklētājiem visas pasniegto ēdienu nianses, saņemt attiecīgu atalgojumu, tad bez ēdienkartes pārzināšanas, to izdarīt jums būs grūti.

Izņemot ēdienus, kuri ir minēti ēdienkartē, jums ļoti labi vajag orientēties arī dzērienos. Jums vajag zināt, kāds alkoholiskais dzēriens ir piemērots katram konkrētajam ēdienam. Katram uzņēmumam ir sava specifika un īpatnības, bet oficiantam ir jāatceras, ka viņa viens no galvenajiem uzdevumiem ir pārzināt gan ēdienus, gan dzērienus un zināt, kā tie savā starpā mijiedarbojas. Lai varētu labi orientēties ēdienkartē, vajag zināt secību, kādā ir sarakstīti ēdieni un aukstās uzkodas tajā.

Kādā secībā ēdienkartē ir jāievieto aukstās uzkodas?

Ja tu restorānā vai kafejnīcā, pirmo reizi atver ēdienkarti un nezini, kādā secībā ir sarakstīti ēdieni, tu vari arī apjukt un sākt justies ne visai ērti. Patiesībā, viss ir daudz vienkāršāk, nekā pirmajā brīdī liekas. Visas ēdienkartes ir sastādītas pēc viena principa un visas uzkodas tajā ir sarakstītas noteiktā secībā:

  • Aukstās uzkodas:
    • Zivju.
    • Gaļas.
    • Dārzeņu.
  • Salāti:
    • Zivju.
    • Gaļas.
    • Dārzeņu.
  • Karstās uzkodas:
    • Zivju.
    • Gaļas.
    • Dārzeņu.
  • Pirmie ēdieni:
    • Buljoni.
    • Zupas (biešu zupa, soļanka, u. c.).
    • Krēmveidīgās zupas (dārzeņu, vistas gaļas, u. c.).
  • Otrie ēdieni (pamatēdieni):
    • Zivju.
    • Vārīti vai tvaicēti zivju ēdieni.
    • Zivju ēdieni ar mērci.
    • Ceptas zivis.
    • Gaļas pamatēdieni.
    • Dabīgie ēdieni no gaļas (bifšteks, antrekots).
    • Gaļas ēdieni ar mērci (befstroganovs).
    • Ēdieni no putna gaļas vai medījumu gaļas.
    • Dārzeņu ēdieni.
  • Tad seko piedevas un deserti.

Atcerieties, ēdienkartē vienmēr darbojas viens un tas pats princips zivis – gaļa – dārzeņi. Tieši pēc tāda paša principa tiek sakārtotas gan uzkodas, gan pārējie ēdieni.

Firmas ēdienus, parasti izdala un ieraksta ēdienkartes titullapā. Šie ēdieni ir šī uzņēmuma seja un tiem parasti ir paaugstināts pieprasījums. Parasti oficianti, šos ēdienus, apmeklētājiem piedāvā pirmām kārtām.

Ja jūsu pilsētu bieži apmeklē ārzemju ciemiņi, tad restorānā vajag būt vairākām ēdienkartēm arī ārzemju valodā, parasti tās ir vācu un angļu valodas. Bet, ja jūsu valstī bieži ierodas ciemiņi no Ķīnas vai no Itālijas, tad būtu vēlams ierīkot ēdienkartes arī šajās valodās.

Ēdienkartei vienmēr vajag būt tīrai, lapām nedrīkst būt nolocīti stūri, tās ik pa laikam ir jāatjauno, ja lapas plīst un lūzt.

Kafejnīcas dizains – ar ko lai sāk?

Kafejnīcas un restorāni ir tās iestādes, uz kurām cilvēki parasti dodas, lai pilnvērtīgi atpūstos no nostrādātajām darba dienām un lai izrautos no ikdienas rutīnas. Tieši tāpēc, kafejnīcu un restorānu dizainam ir jāatbilst ļoti daudzām prasībām. Viena no galvenajām prasībām ir oriģinālitāte un ērtums.

Iesācējam, šajā jomā, ir vajadzīgs vesels pūrs visdažādāko zināšanu un prasmju. Lai bizness varētu sekmīgi attīstīties un plaukt, uzņēmuma īpašniekam ir svarīgi panākt to, lai atnākot uz šo iestādi, apmeklētājiem vienmēr ir labs garastāvoklis, bet to var panākt sasummējot kopā daudzus faktorus. Pie šiem faktoriem varam pieskaitīt arī kafejnīcas dizainu un interjeru un ja apmeklētājam tas patiks, tieši tāpat kā apkalpošana un ēdiena kvalitāte, tad viņš noteikti atgriezīsies atkal.

Krāsu vai stila noformējums, dekora elementi ar noteiktu tematiku, telpu apdare, apgaismojums un mēbeles – tas viss ietilpst telpas dizainā. Ja jūs esat nolēmis nodarboties ar šo biznesu, tad jums noteikti vajag aizdomāties par to, kā pareizi un skaisti noformēt savu kafejnīcu vai restorānu.

Sava biznesa organizēšana ir jāsāk ar ideju. Ar ideju pārņemtais īpašnieks nākamo kafejnīcu savā iztēlē redz līdz pēdējam sīkumam. Dizaineri, ievērot īpašnieka prasības un ieliekot savas dvēseles daļiņu ir spējīgi radīt tādu telpu, uz kuru cilvēki, labprāt, atgriezīsies atkal un atkal, ne tikai iedzer kafiju un paēst, bet arī izbaudīt īpašo atmosfēru, kas valda šajās telpās.

Plānojot kafejnīcas telpas, liela uzmanība ir jāpievērš savām sajūtām un savai iekšējai komforta sajūtai, tāpēc veidojot dizainu, nav iespējams izvēlēties un stingri ievērot kādu noteiktu stilu. Piemēram, plānojot picēriju, par pamatu vienmēr tiek ņemts itāļu stils. Noformējot zāli bārā vai kafejnīcā, liela uzmanība tiek veltīta letes dizainam. Bet visos gadījumos, vienādos dizaineru risinājumus izmantot nav iespējams, tieši tāpēc, liela uzmanība tiek veltīta individuālajam risinājumam.

Kafejnīcu dizainu daudzveidība ir milzīga! Kafejnīcu var noformēt kādā konkrētā, nacionālās kultūras stilā vai veidot to tematiskā stilā, piemēram, medību restorāns, sporta bārs, kafejnīca jūras stilā vai bērnu kafejnīca.

Galvenie kafejnīcu noformēšanas stili ir:

  • Klasiskais stils. Tas ir dabīgs ar stingrām līnijām, bet tajā pašā laikā vienkāršs un ērts.
  • Rokoko stils. Tas ir stils, kura noformējumam tiek izmantotas liels daudzums dārgu mantu un telpas tiek noformētas izsmalcinātā un stingrā stilā.
  • Art deco stils. Šim stilam piemīt izmeklēti un viegli dekori.
  • Art nuvo stils. Šim stilam ir raksturīgas vieglas un vijīgas līnijas.
  • Dabīgo mēbeļu stils. Šim stilam ir raksturīga dabīgo materiālu apdare un dabīgo materiālu mēbeles.
  • Kafejnīcas un restorāni ar jūras tematiku runā paši par sevi, te galvenā dizaina ideja ir Vidusjūras stils.
  • Minimālisms. Tas ir vienkāršs, dažādu krāsu un toņu stils, kurā tās tiek izmantotas ideālās proporcijās. Šis stils labi der ātrās ēdināšanas restorāniem un ne sevišķi dārgām kafejnīcām.
  • Hai tek stils apvieno sevī hromētas caurules, mēbeles no dabīgiem materiāliem, kurām ir ekstravaganta forma un kuras ir ļoti ērtas.
  • Angļu stils. Šajā stilā tiek iemiesotas labākās, šīs kultūras tradīcijas. Te jūs satapsieties ar dārgām un kvalitatīvām mēbelēm un interjera detaļām.
  • Eksotiskais stils. Pie šī stila pieder telpu noformējums Austrumu kultūru stilā.

Mūsdienās eksistē vairāku veidu kafejnīcas. Piemēram, tādas kafejnīcas, uz kurām cilvēki nāk ar konkrētu mērķi. Tas izpaužas vēlmē ne tikai paēst un padzert, bet arī padomāt par dzīvi. Ir arī tādas kafejnīcas, uz kurām nav pieņemts iet vienatnē, uz tādām kafejnīcām dodas tikai pārī. Tas ir unikāli, ka stils, kurā ir noformēta kafejnīca, padara jebkuru kafejnīcu par vietu, kurā satiekas noteikta tipa cilvēki ar noteiktām vajadzībām. Piemēram, kafejnīca, kurā cilvēki sēž stundām ilgi un lasa avīzes. Kafejnīcas, kurās tiek piedāvāts liels daudzums dažādu konditorejas izstrādājumu. Kafejnīcas, kurās netiek tirgoti alkoholiskie dzērieni un kurās cilvēki izbauda aromātisko tēju un kafiju, un vēl daudz dažādu veidu kafejnīcu.

Pašapkalpošanās restorāni

Pašapkalpošanās restorāni, tiek raksturoti kā ātras apkalpošanas restorāni “zviedru galda” režīm (tas ir ļoti ērti studentiem un ofisa darbiniekiem, kuriem ir ļoti īss pusdienu laika pārtraukums). Šie restorāni, no malas, mazliet atgādina ātrās ēstuves. Parasti, tie atrodas lielu pilsētu darījumu rajonos un tiem ir interesants plānojums, kā arī noformēšanas stils. Pirmo reizi, tāds restorāns tika atklāts Amerikas Savienotajās Valstīs un kopš tā laika parādās aizvien jauni varianti šim sabiedriskās ēdināšanas veidam.

Pašapkalpošanās – tas ir piedāvājums, kurš palīdz biznesa īpašniekam vienlaicīgi atrisināt vairākus sarežģītus uzdevumus. Tas attiecas ne tikai uz restorāniem, bet, piemēram, arī uz veļas mazgātuvi. Tas ir ļoti ērti gan īpašniekam, gan klientam, jo nevajag maksāt papildus izdevumus darbiniekiem, arī cena apmeklētājiem, līdz ar to ir zemāka. Pašapkalpošanās ierīces ir ļoti vienkāršas un kamēr jūsu veļa mazgājas, jūs varat mierīgi pasēdēt pašapkalpošanās restorānā un iedzert kafijas tasīti. Tas arī var nest peļņu biznesa īpašniekam. Pašapkalpošanās automašīnu mazgātuve, arī ir pierādījusi sevi, kā ļoti labu biznesa veidu.

Kas ir Table Tender? Tā ir specializēta sistēma, kura ir paredzēta pašapkalpošanās bāros. Ja bārā atrodas šī ierīce, tad bāra apmeklētāji paši var ieliet alkoholiskos dzērienus, viņiem vairs nav jāgaida oficianta parādīšanās. Pašapkalpošanās sistēma, pati sarēķinās, cik naudas jāmaksā restorāna apmeklētājam. Ir pierādīts, ka tādi jaunievedumi manāmi palielina pārdošanu restorānos – apmeklētāji nejūt ierobežojumus, tāpēc tērē gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan parastajiem dzērieniem, daudz vairāk naudas nekā bija plānojuši.

Elektroniskās iekārtas veic uzskaiti par izdzerto alkohola daudzumu vadoties gan pēc laika, gan pēc galda numura. Katrs, alkoholisko dzērienu krāns (parasti, tas ir garšīgs un auksts izlejamais alus) ir aprīkots ar skaitītāju, kurš uzrāda katram apmeklētājām, izdzertā alkohola daudzumu.

Kāpēc elektroniskā pašapkalpošanās sistēma ir tik izdevīga?

  • Tāda iekārta maksā aptuveni 100 000 dolāru un var restorānā vienlaicīgi apkalpot vairākus galdiņus (to vai izmantot arī bāros un alus bāros).
  • Pašapkalpošanās trūkumi:
  • Paaugstinās zādzību līmenis.
  • Jūs konkurējat ar līdzīgiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.
  • Kādas ir pašapkalpošanās ierīču priekšrocības:
  • Restorāna īpašnieks var ekonomēt naudu uz darbinieku algu rēķina un uz nodokļu rēķina.
  • Apmeklētājs saņem savu pasūtījumu daudz ātrāk, attiecīgi paaugstinās viņu lojalitāte pret restorānu un apkalpošanas kvalitāti.
  • Paaugstinās alkoholisko dzērienu patēriņš un līdz ar to paaugstinās restorāna ienākumi.
  • Tiek ekonomēts apmeklētāja laiks.
  • Cenu veidošanās politika kļūst elastīgāka attiecība pret klientu.
  • Pieaug preču apgrozījums, palielinās pārdošanu skaits – ieekonomētos līdzekļus jūs varat iztērēt restorāna mājas lapas attīstīšanai, jauna vai papildus inventāra iegādei.
  • Palielinās restorāna kopējā platība, parādās iespēja novietot papildus galdiņus, piemēram, ir iespējams izveidot vasaras dārzu. Tā var būt arī kafejnīca, kurā atrodas bērnu rotaļu istaba. Tādi jaunievedumi palielinās apmeklētāju skaitu.
  • Tas palielinās, arī atlikušā personāla darba efektivitāti.

Pavisam citādāku, pašapkalpošanās restorāna variantu varam vērot amerikāņu kafejnīcā “Vault”. Tā ir kaut kas vidējs starp biroju un antikafejnīcu. Tur nestāv automāti, toties apmeklētājs pats var pagatavot sev kafiju un pievienot visas, savas iecienītākās sastāvdaļas jebkurā daudzumā. Šī antikafejnīca darbojas ASV Ziemeļu Dakotas štatā, jāatzīmē, ka biznesa īpašnieki ļoti labi ieekonomēja uz oficiantu un pavēru rēķina.

Pašapkalpošanās biznesā, grāmatvedības uzskaite ir daudz vienkāršāka, jums nav jācīnās ar negodīgiem darbiniekiem. Tādas kafejnīcas apmeklētāji, ne tikai gatavo paši sev kafiju, bet arī nomazgā pēc sevis traukus un samaksā par antikafejnīcas apmeklējumu. Šajā gadījumā, pats svarīgākais moments, ir kontrole pie ieejas, jo negodīgus apmeklētājus labāk ir nelaist iekšā. Apmeklētāji gatavo sev kafiju ar kafijas automātu palīdzību, iespējams, ka šajā gadījumā būtu vēlams administrators, kurš sekotu līdz apmeklētājiem, lai tie nesalauztu kafijas automātu un neaiznestu sev līdzi visus kafijas krājumus.

Ja jums ir antikafejnīca, jūs pakāpeniski varat pāriet uz pašapkalpošanās restorānu, kurā apmeklētāji būs spējīgi paši veikt vienkāršus uzdevumus. Ir saprotams, ka neviens neliks neprofesionālam cilvēkam gatavot suši vai arī citus izmeklētu ēdienus. Tādā ofisā – kafejnīcā varēs gan pastrādāt, gan atpūsties kopā ar draugiem kopīgi spēlējot galda spēles vai mierīgi patērzēt. Tāda veida kafejnīcās pārsvarā maksā ne jau par apēstā vai izdzertā daudzumu, bet par laiku, kurš tika pavadīts mājīgās un gaumīgās telpās, kuras vasarā jūs paglābj no karstuma, bet ziemā no aukstuma.

Holandē ir gājuši vēl tālāk un atvēruši Mini bāru, kurā apmeklētāji, pie ieejas atstāj personu apliecinošus dokumentus un saņem atslēgu no ledusskapja, kurš atrodas tieši zālē un kuru katru minūti papildina ar jauniem, svaigiem produktiem. Saņemot atslēgu, apmeklētājs pats izvēlas, kādus produktus viņš vēlas redzēt uz sava galda – atdzesētus vai ledus aukstus, siltus vai karstus. Boileri ar karsto ūdeni un tēja ir bez maksas, to vērtība ir iekļauta produktu vērtībā, kuri atrodas ledusskapī. Personāls fiksē izlietoto produktu daudzumu un apmeklētājs pie izejas saņem čeku. Bet šajā iestādē jums neviens nepasniegs karstu zupu vai otro ēdienu.